Garām iedams, viņš ieraudzīja cilvēku, kas bija akls kopš dzimšanas. Mācekļi viņam jautāja: “Rabi, kurš ir grēkojis - viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš piedzimis akls?” Jēzus atbildēja: “Nedz šis ir grēkojis, nedz viņa vecāki, bet tas ir tādēļ, lai viņā atklātos Dieva darbi. Kamēr ir diena, mums jādara tā darbi, kas mani sūtījis; nāk nakts, kad neviens nevar strādāt. Kamēr es esmu pasaulē, es esmu pasaules gaisma.” To pateicis, viņš spļāva zemē un no siekalām sataisīja dubļu piku, ar to iezieda neredzīgā acis un sacīja: “Ej, nomazgājies Sīloāmas (kas tiek tulkots: sūtītais) dīķī!” Un viņš aizgāja un nomazgājās, un atnāca redzīgs. Tad kaimiņi un tie, kas viņu bija redzējuši agrāk ubagojam, sacīja: “Vai šis nav tas, kurš sēž un ubago?” Citi sacīja: “Tas ir viņš.” Citi: “Nē, bet viņam līdzīgs.” Bet viņš pats sacīja: “Es tas esmu.” Tad tie viņam jautāja: “Kā tad tavas acis atvērās?” Viņš atbildēja: “Cilvēks, vārdā Jēzus, sataisīja dubļu piku, uzzieda man uz acīm un sacīja: ej uz Sīloāmu un nomazgājies. Es aizgāju, nomazgājos un tagad varu redzēt.” Tie viņam jautāja: “Kur viņš ir?” Viņš teica: “Es nezinu.”
Tad tie viņu, kas reiz bija akls, veda pie farizejiem. Jo tā diena, kad Jēzus sataisīja dubļu piku un atdarīja viņam acis, bija sabats. Tad arī farizeji viņam jautāja, kā viņš kļuvis redzīgs. Viņš tiem sacīja: “Viņš uzlika man uz acīm dubļu piku, es nomazgājos, un nu es redzu.” Daži farizeji teica: “Šis cilvēks nav no Dieva, jo viņš neievēro sabatu.” Bet citi sacīja: “Kā gan grēcīgs cilvēks varētu darīt tādas zīmes?” Un viņu vidū izcēlās šķelšanās. Tad viņi atkal sacīja aklajam: “Ko tu saki par viņu, ka viņš atdarījis tavas acis?” Tas teica: “Viņš ir pravietis.” Bet jūdi neticēja, ka viņš bijis akls un tapis redzīgs, kamēr nebija atsaukuši viņa vecākus. Tiem viņi jautāja: “Vai šis ir jūsu dēls, par kuru jūs sakāt, ka viņš akls piedzimis? Kā tad viņš tagad redz?” Viņa vecāki atbildēja un sacīja: “Mēs zinām, ka viņš ir mūsu dēls un ka viņš piedzimis akls. Bet, kā viņš tagad spēj redzēt, mēs nezinām, un, kurš atdarījis viņa acis, to mēs arī nezinām. Jautājiet viņam, viņš ir pieaudzis, viņš runās par sevi pats.” Tā teica viņa vecāki, jo viņi baidījās no jūdiem, tādēļ ka jūdi bija norunājuši izslēgt no sinagogas ikvienu, kas viņu apliecinātu par Kristu. Tādēļ viņa vecāki sacīja: “Viņš ir pieaudzis, jautājiet viņam pašam.” Tad viņi otrreiz pasauca to, kas bija akls bijis, un viņam sacīja: “Dod Dievam godu! Mēs zinām, ka šis cilvēks ir grēcinieks.” Viņš atbildēja: “Nezinu, vai viņš ir grēcinieks, vienu gan es zinu: es, aklais, tagad redzu.” Tad tie viņam jautāja: “Ko viņš tev darīja? Kā viņš atdarīja tavas acis?” Viņš tiem atbildēja: “Es jums jau teicu, bet jūs neklausījāties. Kādēļ gribat to vēlreiz dzirdēt? Vai arī jūs gribat kļūt par viņa mācekļiem?” Tad tie viņu nolamāja un sacīja: “Tu esi viņa māceklis, bet mēs esam Mozus mācekļi. Mēs zinām, ka ar Mozu ir runājis Dievs, bet par šo mēs nezinām, no kurienes viņš ir.” Tas cilvēks viņiem atbildēja: “Tieši tas ir pārsteidzoši, ka jūs nezināt, no kurienes viņš ir, bet viņš atdarīja manas acis. Mēs zinām, ka grēciniekus Dievs neuzklausa, bet, ja kāds ir dievbijīgs un dara Dieva gribu, tādu viņš uzklausa. Nemūžam nav dzirdēts, ka kāds būtu atdarījis acis tādam, kas akls kopš dzimšanas. Ja viņš nebūtu no Dieva, viņš neko nevarētu darīt.” Tie viņam atbildēja: “Tu viscaur grēkos esi dzimis, un tu mūs mācīsi?” Tad tie viņu izdzina ārā.
Jēzus, izdzirdējis, ka tie viņu izdzinuši ārā, atrada viņu un teica: “Vai tu tici Cilvēka Dēlam?” Tas jautāja: “Bet kurš tad tas ir, Kungs, lai es ticētu viņam?” Jēzus viņam teica: “Tu esi viņu redzējis, un tas, kas ar tevi runā, ir viņš.” Tad tas teica: “Es ticu, Kungs!” - un viņu pielūdza. Un Jēzus sacīja: “Es esmu nācis šajā pasaulē spriest tiesu - lai neredzīgie redzētu un redzīgie taptu akli.” Daži farizeji, kas ar viņu tur bija, to dzirdēja un viņam jautāja: “Vai tad arī mēs esam akli?” Jēzus tiem sacīja: “Ja jūs būtu akli, tad jums nebūtu grēka, bet jūs sakāt: mēs redzam. Un jūsu grēks paliek.” (Jāņa 9:1-41)