Kurši (lietuviešu: kuršiai), agrāk arī kūri (latīņu: chori, curones) bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Pirms Ziemeļu krusta karu sākuma kurši apdzīvoja mūsdienu Kurzemes lielāko daļu, kur izveidojās Kursa, un Lietuvas ziemeļrietumus, kur tie vēlāk saplūda ar žemaišiem.
10.gs. iekarojot Kurzemes pussalas ziemeļus, kurši pakļāva šeit dzīvojošos somugrus.
Senajos un viduslaikos kurši bija pazīstami kā drosmīgi jūrasbraucēji un kareivji. Kuršu kuģi sauca par kurēnu. Kurši bija iesaistīti daudzos karos un aliansēs ar zviedru, dāņu un īslandiešu vikingiem.
Vēl tagad daudzās vietās Eiropā, gar Baltijas jūras piekrasti, sastopami vietvārdi, kuri saistās ar kuršiem.
Snorri Sturlusona ap 1225. gadu sarakstītajā „Heimskringla” minēts, ka dāņi lūdzās: „Dievs, sargi mūs no kuršiem!” Iespējams, arī kurši bija starp pagāniem, kas 1187. gada augustā uzbruka un nopostīja Svēlandes pirmo galvaspilsētu Sigtunu un nogalināja Upsālas bīskapu Johannu.
Kuršu pilskalni izvietoti vairākus kilometrus iekšzemē, lai nodrošinātu aizsardzību iebrukumiem no jūras puses, rietumiem, un parasti atrodas to upju krastos, kas nodrošina piekrastes un iekšzemes tirdzniecību.
1230. un 1253. gadu Kursas dalīšanas līgumos minētas piecas kuršu valstis.
1. Lamekina valsts, kas dalījās Ventavā (Wynda), Bandavā ar centru Kuldīgā, Piemarē, kurā atradās Jūrpils (Saeborg).
2. Zeme starp Skrundu un Zemgali (terra inter Scrunden et Semigalliam).
3. Duvzari ar centru Impiltas pilskalnā.
4. Ceklis (Ceclis) ar centru Apūlē.
5. Klaipēdas zeme ar apgabaliem Megavi (Megowe) un Pilsāts.
Kurši bija viena no pēdējām baltu tautām, kas pieņēma kristietību. Vienkāršajā tautā pagānu rituāli notika līdz pat 19. gadsimtam.
.......
Filma izstrādāta Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013. gada projekta “Senās kulta vietas - Baltijas jūras piekrastes kopīgā Identitāte” ietvaros.
Filmas saturs atspoguļo autora uzskatus, un Vadošā Iestāde nav atbildīga par projektu partneru publicēto informāciju.
.......