Divi dienas mežā gāju,
It ne nieka neredzēj’.
Kad iegāju trešo dienu,
Ieraug’ zelta ozoliņ’.
Pie tā zelta ozoliņa
Sidrabiņa upe tek.
Tās upītes maliņā
Dieva dēli pirti tais’.
Tur saulīte pērties gāja
Ar visām kalponēm.
Dieva dēli garu lēja,
Zābakos stāvēdam’.
Dziesmas sākumā minēts skaitlis trīs, kas folklorā bieži parādās kā svarīgs, maģisks skaitlis ar lielu spēku. Visi varoņu darbi vai svarīgi notikumi notiek trīs reizes, un tikai trešajā tiek panākts vajadzīgais rezultāts. Šī ideja saistās ar iniciācijas, iesvētīšanas, vispār - ar sakrālā neaizskaramību: šis slānis nekad nevar atklāties pirmajā reizē, līdz maģiskajam spēkam vai būtībai, kas tiek meklēta dainu tekstos, var nonākt tikai pamazām tai pietuvojoties, slāni pa slānim, ilgākā laika posmā. Tāpēc tikai trešajā reizē vai trešajā dienā pēc atkārtoti veiktas darbības var saņemt dievišķo, sakrālo informāciju, kas tiek meklēta. Šajā dziesmā tā ir tikšanās ar Dieva dēliem un Sauli vai Saules meitām/kalponēm.
Trešajā dienā atrastais ozols folklorā bieži tiek saistīts ar dievišķā izpausmēm - ar savu spēku, stiprumu, ilgmūžību un varenumu tas kalpo kā norāde uz neparasto, ārpus ikdienības esošo, ārpus profānās pasaules stāvošo, apbrīnojamā un cienījamā izpausmi.
Šajā dainā, iespējams, redzama norāde uz pasauļu krustpunktu atrašanās vietu, kur ikdienas cilvēkam atveras skats un pieeja pārdabiskajam, atdarās vārti uz citu - dievišķo pasauli, kurā notiek gan pārdabiskas lietas, gan arī cilvēciskotās dievības veic it kā ikdienišķas darbības, piemēram, kur pirti un tajā peras.
Par to liecina arī pieminētās krāsas - zelts un sudrabs. Ar šīm metālu krāsām tiek norādīts uz kāda priekšmeta ārkārtējo vērtību un nozīmīgumu. Šīs krāsas ļoti daudz tiek minētas kopā ar mitoloģiskajiem tēliem - personalizētiem debesu ķermeņiem vai Dievu, tātad tās ir vērtību skalā ieņem augstu vietu. Uz ozola augsto vērtību sakrālās pasaules skalā norāda tam piešķirtā zelta krāsa - dievišķuma, varenības, skaistuma un pārpasaulības simbols. Ozola zari tiecas debesīs, simbolizē saistību ar dievišķo, garīgo, vīrišķo pasauli.
Sidrabotā upe, kas tek pa zemi, simbolizē sievišķo, pasaulīgo, zemes spēku, ūdens lielo nozīmi dzīvības norisēs.
Tikai vietā, kur satiekas abi šie spēki - debesu pārpasaulīgais, garīgais (zelta ozols) - ar zemes pasaulīgo auglības izpausmi (sidraba upe) - rodas sakrāla pilnības un piepildītības vieta, kur veikt ar svētkiem vai iniciācijas procesiem saistītus rituālus.
Tātad šādas situācijas attēlojums norāda uz dziesmas saistību ar laiku, kad ikdienišķā pasaule saskaras ar pārdabisko, - kādiem svētkiem, piemēram, saulgriežiem, vai kādu svarīgu dzīves notikumu, piemēram, vedībām/kāzām, kad jāatbrīvojas, jāatvadās no iepriekšējā laika posma un jāsagatavojas jaunam.
Tāpēc šādā vietā iespējams satikt dievības - Dieva dēlus, Sauli, Saules meitas/kalpones, kas šeit veic it kā ikdienišķas darbības - pirts kuršanu un mazgāšanos.
Pirts senajiem latviešiem vienmēr bijusi sakrāla vieta: tajā nākušas pasaulē jaunās dzīvības, tajā veikta ikdienas šķīstīšanās un rituālā mazgāšanās pirms svētkiem un lieliem dzīves notikumiem. Pēršanās ir gan miesas, gan gara attīrīšana no fiziskajiem un garīgajiem sārņiem - noberžot, atbrīvojoties no liekā, vecā, vairs nevēlamā, kas sakrājies gan uz ādas, gan dvēselē. No pirts cilvēks iznāk atjaunots miesā un garā, būdams pirtī, uz brīdi baudījis sajūtas, kas tīra ķermeni un šķīsta garu, tādējādi kļūdams gatavs jaunam laika posmam savā dzīvē.
* * *
Projekta Lasi, dziedi, mācies! mērķis ir nodrošināt kvalitatīva izpildījuma latviešu tautasdziesmu, ko patīkami klausīties, dziedāt līdzi un apgūt, lai bagātinātu savu tautasdziesmu pūru, vienlaikus mācoties lasīt un runāt latviski. Animācijas nolūks ir atspoguļot dziesmā dzirdamo un palīdzēt izprast notikumu norisi.
Latviešu tautasdziesmu izpilda tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”.
Animators Artūrs Vobļikovs. Mākslinieciskās ieceres autore un režisore TJN “Annas 2” animācijas studijas skolotāja Ilze Ruska.
Projektu īstenojusi biedrība “Raita valoda” ar Latviešu fonda atbalstu sadarbībā ar Amerikas Latviešu apvienību. Animācija un režija studijā “DEBESSmANNA”. Projekta vadītāja - Dace Mažeika.
©Raita valoda