www.beidzot.lv
Mūzika/Vārdi: GUSTAVO
Skaņu režija: Sergejs Laletins
Papildvokāli: Rihards Bērziņš
Producents: www.later.lv
Režisors: Elvijs Parpucis
Operators: Ņikita Korņevs
Gaismotājs: Deniss Benke
Grip: Otto Roze
Māksla: Dāvis Blaus
Best-boy: Adrians Āboliņš
Video montāža: Elvijs Pārpucis
Krāsu korekcija: Ņikita Korņevs, Elvijs Pārpucis
Projekcijas un ekrānu saturs: Kristiāns Riekstiņš
Liels un īpašs paldies ikvienam iesaistītajam par izturību!
Paldies BB Rental par kameras tehniku!
Paldies Arkogintam par sliedi un ratiem!
Paldies Otto Rozem par auto!
...
Gustavo - Starp rindām
Zini tā, tā starp rindām;
Zini tā, tā starp rindām;
Zini tā, tā starp rindām;
Zini tā…
Spraucoties starp mašīnu rindām,
Pilsētas masīva šķindām,
Man te nav rush, jo zināms
Viss kā vinila plašu fināls.
Vien prātā pāršķiru senās
Padomju laika bērna
Atmiņas, kuras kā pērn,
Skatos, ir svaigas vēl.
Kā veci kartupeļi pārtop par svaigiem čipšiem,
Tā manu vārdu spēļu konveijers aizvien izspiež
No atmiņu putras pa dienu bieži senu šļuru, tā es iedomājos -
Nez vai Purvciema lietuvieši un Ķīnas mūris ar’ ir rindu mājas?
Jo kāreiz ganoties starp tām,
Uzsūcot pēcpadomju drāmu,
Kontaktā griezu jau kā krams
Nereti pat nesaprasdams, kam?
Skaidrs bij’, varu jokus laist, lai tupi smej kāds, varu indi.
Tas bij’ daudzviet paradoksu laiks - tukši veikali, garas rindas.
Tur parūdzis, pagrauzis garozas, zinu, visu var pārvarēt -
Kaudzi mīnusu, ļaunus smīnus un traumas, krīzes var pārvarēt.
Manas pilsētas skati tagad ir vienāds ar pārvarēšanu.
Kā Levits pēc potes nejūt neko, kā adrenalīnā pēc avarēšanas.
Zini tā, tā starp rindām
Zini tā, tā starp rindām
Zini tā, tā starp rindām
Kaut kur pazuda smalkums
Kaut kur pazuda smalkums
…
Un tā nolēmu vēlreiz iebliezt
Tā, ka acis te varēs ieplēst
Kā ādu dzeloņstieplēs,
Kad es augšāmceļos piepeši.
Kamēr kāds te satriekts kliedz,
Ka mainu plānus, ka tas ir baiss sviests.
Es tik nolēmu atgriezties
Kā tāds krāns, kas bija aizgriezts.
Deviņdesmito gadu vintāža -
Viss man ļoti smuki,
Ir pašprogrammēta koda rindās
Izlaboti gļuki.
Tveru sevi tagad vieglāk, jap,
Kā jau manā svarā pieklā-jas.
Visur, kur vaj’g tieku klāt, jap,
Slīdot starp stāvvietu rindām.
Kāpēc reizēm es ziedlapiņas kaisu?
Jo tas strādā kā Sputnik. (vietām)
Ansis, redz’ te piedrupina maizi
Un to apēd tie putni. (vai Grieta)
Var likties, ka blandos finālā
Es te kā ielokā apjucis.
Nē, man atpakaļceļš ir zināms -
Tas ved uz lielo skatuvi.
Zini tā, tā starp rindām
Zini tā, tā starp rindām
Zini tā, tā starp rindām
Tiku līdz lielai skatuvei, skaties, pats - bez Altum
…
Bet es prātā tiktāl paturu kā badā maizi,
Ka tā ir tikai skatvue, to gadās aizmirst.
To, kas pašā gadiem ir pētīts, šeit varu mēdīt,
Bet tiklīdz tā paliek par svētnīcu, jau ir bēdīgi.
Tā ir tikai skatuve - vienam vakaram uzrauts podests.
Līdz rītam to jau nojauks, atkal tas būs jau zudis.
Tikai skatuve, par kuru maksāts no savas kabatas gadās pat trīskārt.
Te piestāju pavērot, kā to izārda, tā arī ir izrāde.
Zini tā, tā starp rindām
Zini tā, tā starp rindām