Es klusēju gadu. Un pirms tam - klusēju daudzus gadus laulībā. Noskatoties šo video, ceru, jūs sapratīsiet, kāpēc klusēšana un sevis aizstāvēšana ievilkās. Es nevēlējos par to runāt, nevēlējos šo netīro veļu uzvelt uz jums. Bet saprotu, ka mana dzīve ir pilnībā izpostīta un cenšoties visu sākt no jauna, man atkal viss tiek atņemts. Es jūtos kā idiots! Un tāds laikam esmu, jo ļāvu ar sevi šādi izrīkoties. Vēlos atvainoties visiem, kuriem mana klusēšana nodarīja pāri. Šī gada laikā mijās tik daudz emocju un pārdzīvojumu... sākot no domas par bērnu atņemšanu līdz cerībai, ka cilvēks mainīsies un visu var nokārtot mierīgā ceļā. Domas par to, ka nav vēlmes un iespējas dzīvot. Es naivi cerēju uz kaut ko VISU LAIKU! Tam visam ir pienācis gals. Man vairs nav ne cerību, ne spēka klusēt, ne arī vēlmes klusēt! Ir jasaprot, ka tas nav ļauns murgs, bet tā ir mana realitāte.
Es ilgi nevarēju saņemties to visu izstāstīt, bet, noskatoties Māmiņu kluba sižetu, kurā es kārtējo reizi tiku apmelnots, viņa izteicās, ka aiz mājas durvīm nevajag darīt to, par ko būtu jākaunās stāstīt. Tad nu, man nav kauns stāstīt patiesību.