Tūkstošiem dzīvību, kuras varētu izglābt, bet neizglābjam. Tas raksturo onkoloģijas aprūpi Latvijā. Un jau no paša pirmā soļa - profilaktiskajiem izmeklējumiem. Atsaucība uz tiem ir zema, arī tālākajā ceļā ne reti pacients vai nu neiet, vai apjūk sarežģītajā kārtībā, piemēram, kas jādara, saņemot apstiprinošu atbildi. Tā sauktajā zaļajā koridorā jāstāv daudz garākās rindās nekā ieteikts. Un visbeidzot, lai ārstētos nav pieejamas atbilstošas zāles. Turklāt valstij nav arī datu par pacientiem, kas ārstējas par savu naudu.