Foršs video, bet man liekas, ka galvenā atziņa no Armanda video ir, nevis mēģināt attaisnot viņa vecākus vai samazināt Armanda paša pieredzi un sajūtas, bet gan mācīties no citu kļūdām. Ja mēs gribam bērniem nodot savas vērtības, daudz svarīgāk par jebko, ko mēs pasakām vai mācām, ir bērnu mīlēt! Dot viņiem mīlestību, izpratni, tuvību, jo bērni Dievu visvairāk piedzīvo caur saviem vecākiem un, ja tas, ko mēs viņiem stāstām nesakrīt ar to, kā mēs viņus mīlam, tas nekad neatnesīs labus augļus.

Super

Ļoti labs un konstruktīvs video. Lika padomāt, paldies. 👍🏼

Armandu atceros ļoti labi, superīgs puisis. 🎉 lūdzu, lai tu ieraugi sevi tādu kā Dievs tevi redz! Ticu, ka kādreiz atkal varēsim “baznīcā” kopā kalpot! 🎉

Paldies. Ļoti mīlošā manierē nodevi skaidru patiesību.

Paldies, Dāvid! Super! 👌👍

Lai Dievs svētī Armandu.. Paldies par tik cieņpilnu atbildi.

He'll Be Back! - pārak daudz Dievs viņam ir devis, lai tas viss tiktu nodzerts /

Dāvid, manuprāt, Tu pārāk daudz šajos "reaģēšanas video" principā atkārto to pašu, ko persona jau pati pateica - tikai ar citiem vārdiem un garāk. Līdz ar to video izvēršas ļoti garš un tekstuāli atkārtojošs, kas cilvēkam jau bija uztverams redzot oriģinālo video. Bet par kontekstu īsumā - Armands pateica, to, ko un kā nereti izjūt standarta cilvēks šādās draudzēs - pārlieku radikālo pieeju, kas nevis "aicina", bet "atgrūž" (personīgi zinu tādus gadījumus un esmu redzējis praksē). Tie izteikti radikālie ("pareizākie") publiskajā telpā, nereti aiz slēgtām durvīm paši dzīvo ne to "pareizāko" dzīvi. Vai arī tie darbi, ko viņi dara "it kā lūk vadīti" patiesībā izdara sliktu (ekonomiski, attiecībās vai citos veidos - atkal personīgi esmu redzējis tādus gadījumus). Ko vēl esmu manījis - šie radikālie arī neveido veselīgu un harmonisku vidi un kopējo mikroklimatu, jo savā ziņā rada nevesleīgu spiedienu uz citiem. Plus tieši vai netieši, visa veida sarunās ir jūtama augstprātība. Idejiski - "lūk es zinu, kā vajag, kas ir taisnība, kā ir pareizi, kas ar to ir domāts utt." "Redz, kāds es pareizs un labs. Redz, cik es daudz nododos Bibliskajai dzīvei". Un savā ziņā viens no iemesliem, kādēļ viņi kļūst tik radikāli ir tieši mācītāji, kas atkal - tieši vai netieši mudina un sludina - "ka, jo vairāk tajā visā esi, jo labāk". Diemžēl ir robeža, kur tas kļūst par radikālismu, kas jau ir pilnībā atrauts no esošās pasaules. Nobeigumā - ja būsim godīgi, bez meliem un aplinkiem - mēs absolūti neviens nezinām absolūto patiesību. Lai cik ļoti mums gribētos teikt, ka mēs zinām. Objektīvi - mēs nezinām. Mēs varbūt domājam, ka zinām. Bet tā ir mūsu interpretācija par tekstiem, domām, sarunām utt. Tie, kas ir tie, kas saka (liek saprast), ka zina, ir tie paši radikālie, augstprātīgie par ko iepriekš rakstīju. Manuprāt, jo mazāk mums būtu šādu radikālo pārstāvju, jo "veselīgāka" būtu atmosfēra.