Vēža pacientu ārstēšana Latvijā jau gadiem ir atzīta par prioritātu, taču nekas neliecina, ka tas tiešām tā ir. Latvijā jau gadiem ir vieni no augstākajiem mirstības rādītājiem no ļaundabīgajiem audzējiem. Lai meklētu cēloņus, kāpēc tā notiek, Valsts kontrole ir veikusi revīziju, kuras secinājumi ir pat ļoti skarbi
Onkoloģija kā primāra veselības aprūpes nozare Latvijā darbojas vien uz papīra, reālajā dzīvē vēža diagnostikā, kā arī pacientu aprūpē ir pamatīgas problēmas un ļoti daudz kas nedarbojas. Tas arī izraisa augstos mirstības rādītājus valstī, pēdējā revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” vadītāju Olgu Valciņu šādi secinājumi nepārsteidz. “Fakti un skaitļi bija tie, kas bija jauni. Lielos vilcienos pati būtība, tas, ka diskriminējam pacientus pēc vēža veida, ka nepietiek naudas, tas, ka par dārgu zāles, tas, ka “zaļais koridors” nestrādā, to visu mēs zinājām un cilājām jau kopš tā brīža, kad nodibinājām savu organizāciju. Ārsti par to runā, kopš viņi strādā. Tas, kas mums jaunās lietas, piemēram, ka pirmās līnijas ārstēšana ar efektīvām zālēm notiek mazāk nekā 40% pacientu vispār.”
Valsts kontoles padomes locekle Maija Āboliņa norāda, ka pirmās problēmas onkoloģijas pacientu aprūpē iezīmējas jau agrīnajā diagnostikā jeb primārajā veselības aprūpē. “Uz profilaktiskajām pārbaudēm vidēji gadā piesakās 14% pieaugušie. Savukārt uz skrīningiem, kas ir orientēti jau tieši uz agrīno onkoloģijas slimību atklāšanu, tur atsaucība ir zema. No 2% prostatas vēža gadījumā, ap 40% dzemdes kakla vēža gadījumā, kas ir labākais atsaucības rādītājs četru skrīningu griezumā.”
Savukārt vēža pacientiem jau ilgstoši problēmas sagādā atbilstošu medikamentu pieejamība. Valsts kontroles ieskatā problēmas rodas tāpēc, ka medikamentus kompensējamo zaļu sarakstam pievieno zāļu ražotāji un lieltirgotavas, nosakto savu uzcenojumu. Tajā pašā laikā valstī nav uzrauga, kurš sekotu līdzi, lai visiem vēža pacientiem būtu pieejams vismaz minimālais valsts kompenēto medikamentu apjoms. Āboliņa: “Šobrīd sistēma veidojas necaurredzamā veidā, kas noved pie nevienlīdzīgas attieksmes pret pacientiem, kuriem pat nereti ir viena diagnoze ar kaut kādām minimālām atšķirībām, kuriem ir vajadzīgas vienas un tās pašas zāles. Tas absurds veidojas tajā, ka viens saņem, otrs - nē.”
Kā absurdu Āboliņa min revīzijas secinājumu, ka aizvien nav skaidrs, kad Latvijā taps Vēža reģistrs, kas ietvertu datus par visiem onkoloģijas pacientiem. Šāda reģistra izveidei 2022. gadā bija atvēlēti 1,6 miljoni eiro, taču pērnā gada nogalē Veselības ministrija secinājusi, ka Austrumu slimnīca nemaz nav tiesīga šādu reģistru izveidot. “Neskatoties uz to, ka resoram bija zināms, ka Austrumu slimnīca šo projektu neīstenos, viņi šo summu 1,6 miljonus ieguldīja slimnīcas pamatkapitālā, 900 tūkstošus no tā atļāva ieguldīt medicīniskas ierīces iegādei.”
Onkoloģijas pacientu organizāciju apcienības vadītāja Olga Valciņa vēža pacientu reģistru salīdzina ar pamatīgu bēdu ieleju, kurā šis jautājums ir ieslīdzis. “Bez datiem mēs nevaram pat precīzi prognozēt, cik mums vajag naudas. Nevaram prognozēt, cik vajag speciālistus, neko nevaram prognozēt. Visa budžeta veidošana ir ar pirkstu debesīs balstīta uz vecajiem datiem. Bet patiesu datu nav. Mēs pat nezinām, cik cilvēkus neizārstējām, cik nomira tāpēc, ka viņiem neiedeva zāles.”
Lai nodrošinātu agrīnu onkoloģijas slimību atklāšanu un sekmīgu ārstēšanu, Valsts kontrole Veselības ministrijai sagatavojusi sešus ieteikumus, kurus nepieciešams īstenot līdz 2029. gadam. Savukārt Veselības ministrija šodien rakstiski norādīja, ka vairāki Valsts kontroles ieteikumi jau tiek īstenoti. Piemēram, šogad ģimenes ārsti sākuši sazināties ar tiem pacientiem, kuri vairākus gadus nav bijuši praksē. Tāpat notiekot dažādas sabiedrības informēšanas kampaņas par veselību. Savukārt kompensējamo medikamentu jomā onkoloģijas pacientiem šogad papildus piešķirti 12 miljoni eiro.
#SIF_MAF2023 | Foto: Freepik; ilustratīvs