Gaisa temperatūra virs +25 grādiem pēc Celsija ir apgrūtinājums ne vien cilvēkiem, bet arī augiem. Lai augus saglabātu, jāizmanto vairāk ūdens un elektroenerģijas. Turklāt - svelmē neiedarbojoties augu aizsardzības līdzekļi. Zinātnieki lēš, ka klimata pārmaiņu ietekmē karstuma viļņi kļūs biežāki, tāpēc dārzkopības nozarei esot jādomā par stādījumiem zem seguma, zaļās enerģijas izmantošanu laistīšanai.
Brīdī, kad viesojamies Rundāles pils muzeja dārzā, gaisa temperatūra jau sasniegusi +31 grādu pēc Celsija. Tūristus, kas no saules slēpjas zem cepurēm, tas nav aizbaidījis, bet rožu stādījumi izskatās manāmi saguruši. Rundāles pils Parka nodaļas vadītāja Ieva Reinvalde: “Visiem augiem tā optimālākā temperatūra ir līdz +25 grādiem pēc Celsija. Tiklīdz ir virs +25 grādiem, augs sāk sevi pasargāt. Ir lapu koki, kas sāk pakāpeniski mest nost lapas. Nav jābrīnās, ka lielie koki nomet arī kādu zaru. Tas viss, lai sevi pasargātu. Rozēm šobrīd ir katastrofāla temperatūra. Līdz ar to ir ļoti cītīgi jādomā par laistīšanu.”
Pils dārzā pašreiz ir divu veidu laistīšana - automātiskā, kas patērējot septiņus litrus ūdens stundā, bet rožu dārzs, kurā ir 20 000 rožu krūmu, veldzi saņem ar pludināšanas metodi agrās rīta stundās.
Reinvalde: “Ja ir + 23 grādu temperatūra, jaunākiem stādiem tie ir aptuveni pieci līdz desmit litri ūdens uz rožu krūmu, tad šobrīd mēs pludinām uz rožu krūmu no 10 līdz 20 litriem.”
Reinvalde piebilst, ka svelme ir laiks, kad ne bioloģiskie preperāti, ne ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi neiedarbojoties, un to jau var pamanīt. Pašreiz galvenais esot, lai augi atdzertos līdz rītdienai, kad pilī paredzēti dārza svētki, bet klimata pārmaiņu radītie papildus izdevumi budžetā jūtamu robu pagaidām neesot atstājuši..
Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse: “Mēs karstuma viļņiem atsevišķi budžeta pozīcijas nerēķinām. Mums ir kopējā gada budžeta tāme. Tas viss ir ietāmēts gada griezumā. Ņemot vērā, ka laika apstākļi ir mainīgi, gada griezumā izlīdzinās. Būtiski sadārdzinājumi šā gada kontekstā vēl nav jūtami.”
Dārzkopības institūta pētnieki augus, kas aug dobēs un siltumnīcās, no svelmes glābjot, tos apklājot.
Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse: “Ja augam ir pietiekošs mitruma resurss un barības elementi augsnē, tas spēj izturēt karstumu, bet viņam ir grūti jebkurā gadījumā. Mēs varam palīdzēt, izmantojot dažādus ēnošanas tīklus. Būtībā ir divas funkcijas: pasargāt augus no kaitēkļiem, arī kā diezgan spēcīgs noēnošanas faktors.
Kā skaidro vadošā pētniece Līga Lepse, klimats mainās, un mēs to izjutīsim aizvien vairāk, tāpēc visai dārzkopības nozarei ir jādomā par to, kā samazināt izmaksas laistīšanai. “Tas prasa resursus - gan ūdens, gan elektrības -, tāpēc mēs šogad esam uzstādījuši saules baterijas. Izmantojas saules enerģiju, lai darbinātu savas iekārtas. Gan tās, kas mums monitorē apstākļus, gan tās, kas darbina laistīšanas iekārtas.”
Lai pasargātu laukus un dārzus no karstuma, arī krusas, nozarei esot mērķtiecīgi jādomā par audzēšanu zem seguma. Tostarp arī augļu koku vai ogulāju audzēšanu zem seguma. Jau šobrīd nereti pie zinātniekiem griežoties arī graudkopji, kuri arī meklējot risinājumu, kā izaudzēt ražu klimata pārmaiņu apstākļos.