Lieli, veci koki, kam ir nokaltuši zari vai tos izgāzusi vētra. Kā arī tad, ja vecāks koks atrodas iecerētā būvniecības projekta ceļā, tas nereti bez žēlastības tiek nozāģēts. Tādējādi atņemot mājas kukaiņiem un mazinot to sugu daudzveidību. Lai situāciju mainītu, šonedēļ vadošie arboristi Bulduru tehnikumā piedalījās “Veteran tree” apmācībās, kā rast kompromisu un pēc iespējas saglabāt veckokus.
Latvijā ierasts vairāk uzmanības pievērst dižkokiem un jaunu koku stādīšanai, bet piemirstam, ka sava unikālā vērtība ir arī ikvienam lielam, vecam kokam. To atzīst arī Bulduru tehnikuma kokkopju programmas pasniedzēja. Bulduru tehnikuma pasniedzēja Daiga Strēle: “Koka dzīves cikls ir ļoti, ļoti garš. Mēs programmā skolā iemācām pašus pamatus, uzsvaru vairāk liekot uz jauniem kokiem, lai tie var sasniegt savu3 00-500 gadu vecumu. Šajās “Veteran tree” apmācībās esam ieciklējušies uz vecajiem kokiem, kas ir ne tikai koki, bet arī dzīvotne citām sugām. Tas bērzs, kas mums te ir, tomēr neskaitīsies pie veckokiem. Tam nav pazīmes - atvērti dobumi, lūzuši zari. Neatmirst vainags, nav arī sugas, kas būtu ieinteresētas apdzīvošanā. Līdz ar to tas neskaitās pie veckokiem.”
Kā ReTV atzīst “Veteran tree” jeb veckoku eksperti no Zviedrijas, nepietiekama uzmanības pievēršana veckokiem raksturīga daudzās Eiropas valstīs. Dažkārt arī Zviedrijā vecie koki tiek nozāģēti pārspīlētas drošības vārdā vai lai uzbūvētu ko jaunu.Vietā iestādītie jaunie koki, kas raksturīgi arī Latvijā īstenotos projektos, nespējot aizstāt vecos. “Tas, ko es redzu, arboristi strādājot, līdz šim koncentrējas uz risku. Skatoties uz kokiem, mums vajadzētu domāt plašāk ar kompleksu pieeju, jo ap to ir vesela bioloģiski daudzveidīga pasaule,” saka ekoloģe, “Veteran tree” eksperte Vikija Bengtssone.
Uzņēmuma “Labie koki” koki vadītājs Edgars Neilands stāsta, ka ar koku kopšanu Latvijā ejot kā pa viļņiem. “Vilnis ir sasniedzis to, ka koki jau pa tiešām ir vērtība. Tagad mēs mācāmies klāt, ka ir reizes, kad ir labi, ka koks ir bojāts. Ir nolūzuši kādi zari vai sausi zari. Protams, ja sabiedrība ir apdraudēta, mēs to darām kā līdz šim, bet šobrīd mēs apgūstam, kurās reizēs var atstāt bojātu izgāzušos koku.”
Arboristi ir tie, kuri pieņem lēmumu vai koku atstāt jeb nozāģēt. Atstājot vecu koku, tie palīdzot daudzām sugām atrast jaunas mājas. Tā bijis arī Pinķos ar vecu liepu, kas joprojām dzīvo, saglabājot dabas daudzveidību. Tiesa gan - pirms tam tā tika apzāģēta, lai atbilstu drošības prasībām. Panākt, lai vecā liepa turpina dzīvot gan neesot bijis nemaz tik viegli.
Neilands: “Tikai uz šī viena koka piemēra es gada laikā esmu izgājis visu mociju gammu. Sākot ar to, ka jānovāc. Kā tas koks nogāzās.. tad nāk dažādas sociālās grupas. Visgrūtāk bija ar cilvēkiem gados. Pensionāru biedrība, blakus mūzikas skolas direktore, kas regulāri nāca un pieprasīja, lai to koku aizvāc.”
Edgars Neilands, kurš kopā ar vēl 15 Latvijas arboristiem trīs dienas papildināja savas zināšanas par veckoku iespējamo saglabāšanu, turpmāk tās nodos tālāk citiem arboristiem, ainavu arhitektiem un pilsētplānotājiem. Cerība esot, ka vismaz ar laiku sabiedrība pieņems, ka būvniecības projektos kokam ir priekšroka, izvērtēta netiks tikai koka finansiālā vērtība. Tādējādi Latvija nākotnē varētu kļūt par vienu no draudzīgākajām valstīm sugu daudzveidībā.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA"
#SIF_MAF2024