Par fizikas skolotāju iespējams mācīties trīs universitātēs Latvijā: Daugavpils, Liepājas un Latvijas Universitātē. Šogad fizikas skolotāja bakalaura programmu absolvējusi tikai viena studente - Alise Stūre no Valmieras. Kā Alise izvēlējās kļūt par fizikas skolotāju? Kas ir iemesli zemajam fizikas skolotāju skaitam?
Alise atzīst, ka skolotāja darbs nebija viņas sapņu profesija jau no bērnības, tomēr mācības Valmieras 5.vidusskolā tik ļoti patikušas, ka izlēma sadarbību ar skolu turpināt nu jau kā skolotāja. Šobrīd ar savu izvēli Alise ir apmierināta. “Ļoti patīk kolektīvs, patika kolektīvs jau arī tajā laikā, kad pati mācījos. Kaut kā uzreiz otrajā studiju gadā mani šeit uzrunāja, sāku strādāt. Jau trīs gadi pagājuši strādājot, un esmu ļoti apmierināta.”
Ja studijas Latvijas Universitātē uzsākuši četri topošie fizikas skolotāji, tad noslēgumā Alise palikusi viena. Viņa spriež, ka viens no iemesliem varētu būt grūtās studijas pirmajā kursā, kad fizikas skolotāji mācījušies gan kopā ar fiziķiem, gan matemātiķiem. Vēlāk bijuši arī kursi, ko viņa apguvusi tikai viena pati. “Pirmais gads ļoti grūts, jo jāmācās kopā ar fizikas bakalauriem un matemātikas statistiķiem. Tu neesi kā skolotājs, tu esi ielikts tajā lielajā cilvēku barā, kur katram ir dažādi novirzieni. Tev nav tāda īsta sava kursa, tu cīnies, mutuļojies cauri fizikai viens pats.”
Lai arī universitātē Alise brīžiem jutusies viena, skolā ir cita atmosfēra. Direktore Rudīte Markus ir gandarīta par to, ka skolā ienāk jaunie pedagogi, arī vēl būdami studenti, un ar Alisi ir izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība. “Ja paskatās darbu sludinājumus, tad viens no meklētākajiem skolotājiem ir arī fizikas skolotāji. Mēs varam būt tiešām priecīgi, ka mums ir gan jauni kadri. Tikko, jau ar augstskolas diplomu kabatā, bet jau Alise ir strādājusi pāris gadus mūsu skolā, manuprāt, ka veiksmīgi ir iekļāvusies skolas dzīvē, vadot fizikas stundas un arī matemātikas stundas”
Latvijas Universitātes profesore Linda Daniela uzskata, ka fizikas skolotāju trūkums ir neizbēgamās sekas arī tam, ka fizika vairs nav obligātais mācību priekšmets. “Tas ir ļoti, ļoti likumsakarīgi ar to, kā mēs esam ilgstoši izturējušies pret fiziku, kad tika pieņemts lēmums, ka fizika nav obligātais mācību priekšmets - fiziku varēja mācīties un varēja arī nemācīties. Tas ir novedis pie tā, ka īsti jau nav to cilvēku, kas fiziku zinātu.”
Lai arī daudz ir runāts par to, ka skolotāju atalgojums ir pārāk zems, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs Rūdolfs Kalvāns uzskata, ka tas nav galvenais iemesls arī fizikas skolotāju trūkumam, jo šobrīd jaunieši tik agri neveido ģimenes, kas būtu jāuztur. “Ļoti reti gadījumi, kur jau tik ātri ir izveidota pilnvērtīga ģimene ar bērniem, ar kredītiem un tā tālāk. Divdesmitdivgadīgam cilvēkam tas būs diezgan liels retums, tāpēc šie cilvēki neiespringst uz to.”
Ir vairākas pašvaldības, kur pedagoģijas studentiem maksā stipendijas, tāpat arī piešķirtas dienesta dzīvojamās platības, kas kādu var motivēt izvēlēties šo profesiju, tomēr Rūdolfs Kalvāns uzskata, ka daudz svarīgāk ir radīt motivējošu darba vidi un iespējami lielu rīcības brīvību. “Tas pievilina jebkuru amatu.”
Daudzās skolās vasara ir laiks, kad tiek meklēti jaunie pedagogi, bet Valmieras 5.vidusskolas skolotāju kolektīvs ir nokomplektēts, un direktore cer, ka arī Alise te paliks. “Piedāvājumi nāk un nāca jau vēl pirms biju absolvente, arī studiju laikā, jo fizikas skolotāju skaits nav pats plašākais. Šobrīd esmu šeit, Valmieras 5. vidusskolā, un pagaidām nav plāna mainīt darba vietu.”
Valmieras 5. vidusskolā skolotāju nākamajā mācību gadā netrūks, bet pēc skolotāju vakanču portāla “Esi skolotājs!” datiem šobrīd visā Latvijā ir 483 pedagogu vakances, tostarp 23 tieši fizikas skolotājiem.