Sausserdis ir viena no ogām, kas ienākas visagrāk, reizēm pat apsteidzot zemenes, taču Latvijā tā vēl ir mazāk zināma, kaut gan mazdārziņos tā jau ir bijusi arī agrāk. Smiltenes novada zemnieku saimniecībā “Kurpnieki” sausserži aug 12 hektāros.
“Oga nāk no Tālajiem Austrumiem, no Kamčatkas, aug savvaļā,” stāsta z/s “Kurpnieki” saimnieks Gints Strazdiņš.
Septīto gadu sausseržus audzē Limbažu novada Pāles pagasta saimniecībā SIA “Erkul”. Saimnieks Raivis Mickevičs vērtē, ka šogad padevusies laba ogu raža. “Negaidīti laba, ir vasara, beidzot ir lietus, ir silts, apstākļi ir vienkārši ideāli, lai būtu ogas.”
Šobrīd nav daudz saimniecību, kur audzētu sausseržus, kaut gan labo īpašību šai ogai ir pat ļoti daudz. Augsta ir arī šīs ogas uzturvērtība, jo tā satur gan vitamīnus, gan minerālvielas, kas nav citās ogās. “Pētījumos, kas ir veikti ārzemēs, tuvākais, ar ko salīdzina, ir krūmmellene, jo pēc izskata tuvāka. Antociānu, antioksidantu līmenis ir četras reizes augstāks. Tuvojas meža mellenei, arī krāso kā meža mellene. Ašķirībā no krūmmellenes, kas nenokrāsos pirkstus un mēli. Tā ir tā labā viela, kas palīdz redzei,” stāsta z/s “Kurpnieki” saimnieks Gints Strazdiņš. “Oga ir pateicīga tādā ziņā, ka tai nav īsti kaitēkļu un slimību, izņemot vienu kaitēkli, kas man šobrīd ir liela problēma, tie ir putni.”
Putnu dēļ saimnieks stāsta, ka netiek pļautas arī rindstarpas starp krūmiem, lai ogas būtu mazāk pamanāmas. “Kurpniekos” lēš, ka nelūgtie ogu tīkotāji ražu samazinājuši vairāk kā uz pusi. Putni ražas zudumus radījuši arī Raivim Mickevičam. “Fismaz trešo daļu noēda, krūmi vienkārši tukši.”
Bet bez putnu nodarītā kaitējuma jārēķinās arī ar konkurenci, kuru rada Polijā audzētās ogas. “Poļiem ir cita situācija, tāpēc arī viņiem ir cita cena, viņi nospiež visu. Bioloģiski, man liekas, viņi vispār neaudzē, tāpēc tā cena viņiem ir vismaz divas reizes mazāka, konkurēt ar viņiem ir grūti.”
Pie sausseržu priekšrocībām jāmin arī, protams, sala izturība, arī tas, ka tās ienākas agri - pirms citām ogām. Līdz ar to audzētāji tomēr saredz šo ogu perspektīvi. “Lielas tradīcijas vēl Latvijā nav izveidojušās ar šīs ogas patērēšanu. Tas, es domāju, ir nākotnes jautājums, bet esmu diezgan drošs, ka šī oga aizies, jo pirms 20 gadiem arī smiltsērkšķus un krūmmellenes īsti nezināja,” vērtē Gints Strazdiņš.
Kā atzīst sausseržu audzētāji, šobrīd viens no galvenajiem darbiem ir vairāk popularizēt šīs ogas, lai tās vairāk iepazītu pircēji.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par sižeta saturu atbild SIA "VIDZEMES TV".
#SIF_MAF2024