Skumjas izjust ir vērtīgi, tās mūs virza un liek sevi labāk izprast, būt apzinātākiem. Kā sarunāties, pieredzēt un izdzīvot skumjas un ko darīt, lai tās nepārvērstos reizēm pat grūti ārstējamā slimībā, - tiešsaistes saruna 22.maijā pulksten 19.00, “Veselīga Latvija” un Arterritory.com Facebook platformās.
Skumjas ir viena no pamata emocijām, kuras atzinuši psihologi, psihiatri un neirofiziologi, bet atķirīgais no citām emocijām ir fakts, ka skumjas var būt kā pavadošā emocija visām citām - dusmām, riebumam un pat priekam.
Ieilgušas skumjas pirms vairāk kā 2000 gadiem grieķu ārsta un biomedicīnas pamatlicēja Hipokrāta laikos sauca par melanholiju. Tika uzskatīts, ka melanholijas mazināšanai nepieciešama ārstēšana, kura ietver dzīves veida maiņu un sarunu ar ārstu, reizēm arī augu preparātus. Mūsdienu diagnoze ir depresija, kuras ārstēšanai tiek izmantoti medikamenti, bet arvien vairāk sākam pielietot Hipokrāta ieteikto pieeju.
Ko darīt, lai mūsu skumjas nepārvēršas reizēm pat grūti ārstējamā slimībā?
Vai tas vispār ir iespējams, ņemot vērā, ka skumjas ir viena no ilgāk notiekošajām emocijām; tās cikliski mijas ar protesta, nolieguma un bezpalīdzības periodiem.
Skumju diapazons ir arī pietiekami plašs. Tās var rasties gan no nelielas vilšanās, gan galēja izmisuma un ciešanām.
Visbiežāk skumjas izraisa:
- drauga vai mīļotā noraidījums,
- tuvinieka slimība vai nāve,
- apziņa, ka kaut kas ir beidzies (interesanta darba posms)
- savas identitātes aspekta zaudēšana (mājas, izglītības iestādes, darba kolektīva, hobija)
- vilšanās par neparedzētu iznākumu (cerība uz labu novērtējumu vai paaugstinājumu darbā, kas netiek saņemts)
- garastāvokļa maiņas, kas rodas ķermeņa fizioloģisko procesu dēļ, jo uzturam ir milzīga nozīme mūsu organisma spējā ražot vajadzīgos neirotransmiterus, piemēram, serotonīnu.
Faktori, kas izraisa skumjas, atšķiras un ir atkarīgi no personiskās un kultūrā sakņotās izpratnes par zaudējumu. Lai gan skumjas bieži tiek uzskatītas par "negatīvu" emociju, tās pilda svarīgu lomu, signalizējot par nepieciešamību saņemt palīdzību vai mierinājumu.
Psihologs un rakstnieks Roberts Fjērstons (Robert Firestone) ir norādījis: "Kad mēs izjūtam skumjas, tās mūs centrē." Kopumā, kad mēs apzināmies savas emocijas un ļaujam sev tās izjust veselīgi un droši, mēs jūtamies piezemētāki, pašpietiekamāki un pat izturīgāki. Gluži pretēji, emociju apspiešana patiesībā var padarīt mūs vēl nomāktākus. Tātad, no kā mēs patiesībā izvairāmies, kad atslēdzam savas skumjas?”
Sarunā piedalās:
Ilze Aizsilniece, ģimenes ārste, biedrības “Veselīga Latvija” līdzdibinātāja
Elmārs Tērauds, psihiatrs
Artūrs Virtmanis, mākslinieks
Marks Ozoliņš, mūziķis
Ilze Rukšāne, ainavu arhitekte, ALPS ainavu darbnīca
Irina Bausova, LU Vadības un uzņēmējdarbības mācību centra vadītāja
Raimonds Tiguls, mūziķis un komponists
Hildegarde Graumane, komunikāciju speciāliste
Una Meistere, žurnāliste, biedrības “Veselīga Latvija” līdzdibinātāja
Sarunu moderēs Ainārs Ērglis, biedrības “Veselīga Latvija” līdzdibinātājs
Saruna notiek sadarbībā ar mākslas un kultūras portālu Arterritory.com un ir daļa no “Veselīga Latvija” aizsāktā emociju pratības sarunu cikla.
Attēlā - Artūra Virtmaņa darba fragments no izstādes “10 000 melanholijas šķautnes”