Protams ir labi, ka ir katram savi ienākumi/iekrājumi, bet kā pie velna sieviete var strādāt pirmos 3-5 bērna gadus? Laikā, kad bērnam ir tik svarīga konstanta uzmanība un rūpes, kā arī, sievietei ir atkopšanās periods pēc piedzīvotā. Diezgan loģiski, ka kādu laiku viņa ir atkarīga no citiem. Manuprāt, ja vīrietis vēl nespēj nodrošināt sievietei vismaz šo laiku pēc iespējas finansiāli bezrūpīgāku, tad nevajag nemaz sākt veidot ģimeni.

Protams, ja pēc šī perioda abi sadala un tiešām godīgi sadala visus pienākumus - tad ir okej. Bet lielākoties zinu, ka sieviete vienīgā gan kopj bērnu, gan strādā, gan aprūpē vīru un taisa ēst, tīra māju.

@@X_Xe431 Es konkrēti rakstīju, kad visi bērni iet skolā tad vajadzētu biedzot sākt strādāt, vismaz pusslodzi. No kādas 2. vai 3. klases bērni var doties no un uz skolu vieni paši, nav jāsēž mājās, lai bērnam nodrošinātu ēdināšanas vai transporta pakalpojumu pēc skolas. Jo vairāk gadus pēc kārtas nestādā algotu darbu (īpasi ja 10, 15 vai vairāk gadi), jo grūtāk saņemties un sākt strādat, darbā kura kvalifikācijas prasībām atbilt, tad izdomā visādas atrunas kādēļ nevar strādāt. Pirmais gads vai pusotrs ir bērnu kopšanas atvaļinajums. No pusotra līdz tris gadu vecumams var strādāt ja jebkurš no vecakiem srādā attālināti. Pēc bērnu 3 gadu vecuma parasti pieejams bērnudārzs, un bērns iegūs daudz vairāk socializējoties ar vienaudžiem, nekā līdz skolas vecumam redzot tikai mammu. Ir mājsaimnieces kas vienpersoniski izlemj nestrādāt vismaz līdz jaunākā bērna pilngadībai, bet varbūt vispār dzīvē vairs nestrādāt pēc bērnu piedzimšanas jo misija izpildīta. Slikti ja tas notiek nekonsultējoties ar bērnu tēvu un jau pēc bērnu dzimšanas. Bēnru tēvs tiek reāli piečakarēts. Ja sieviete negrib strādāt vēl pirms bērnu piedzimšanas vai piedalities mājsaimniecības kopējo izdevumu segšanā, nu tad jau viss skaidrs, šajā dzīvē negribēs piedalīties ģimenes bužeta papildināšanā. Izdevumi tikai pieaugs, un potenciālajam tēvam jādomā vai viens spēs materiāli nodrošināt pilna laika mammu un visus bērnus turpmākos 20 vai vairāk gadus - vajadzēs lielāku, vai divas mašīnas, lielāku dzīvesvietu. Vairāk ēdāju jāpabaro, bērni strauji aug, jauns apgērbs jāpērk katru gadu. Arī interešu izglītība un reizem neparedzēti medicīnas izdevumi. Ir arī vīrieši kas uzskata, ka sievietēm vispār nav jāstrādā algotu darbu un vīra pienākums ir visu materiālo pusi nodrošināt. Bet tie jau pagājušā gadasimta 50 tie gadi.

kas tur latvisks?? jocīga esi?

Nē.

Paskaties uz slavenībām, kas izdarījuši pašnāvību depresijas dēļ. I ne tikai uz stundu var! I reizēm pat tuvu stāvoši cilvēki nenojauš.

Ļoti muļķīgs apgalvojums. Ja Tev ir depresija, tāda, ka gribi pašnāvību taisīt, diez vai apkārtējie par to nojautīs.

Nu vispār, daudziem ļoti slaveniem aktieriem ir bijusi smaga depresija filmēšanas laikā! Un tur nav tikkai 1h nedēļā! Tas ir liels darbs Vecais! Es skatos Tev nav nekādas saprašanas par šo tēmu!!! 26:32

Man klasesbiedrs izdarīja pašnāvību. Ja daudzus gadus viss bija "nožēlojami" tad pēdējās nedēļās un īpaši dienas pirms pašnāvības vārds "nožēlojami" tika aizstāts ar brīnišķīgi - dzīve bija kļuvusi "brīnišķīga" un tad visiem milzīgs pārsteigums - pabeigta pašnāvība. Tuviniekiem nodomu par pašnāvību grūti pamanīt, jo tas kurš ir apzināti nolēmis izdarīt pašnāvību uzskata ir atradis risinājumu visām savām problēmām. Drīz viss beigsies, tādēļ pat tāds kā pacilāts noskaņojums var būt tās dienas vai nedēļas, no galīgā lēmuma pieņemšanas līdz izpildīšanai. Vienīgais kas varētu liecināt par šādu lēmumu, ir ka cenšas atbrīvoties no mantām, sakārto juridiskas lietas lai palikušajiem vienkršāk, netiešā veidā atvadīties no paziņām, visus pēc kārtas apciemojot, piemēram. Dažreiz var būt kādi palīgā saucieni, kad kādam pastāsta par savu nodomu, tas jāuztver ļoti nopietni. Bet reizēm pieņem lēmmu, līdz izvēlētajam laikam dzīvo bez raizēm un tad izpilda lēmumu.